Aiz kalniem, aiz mežiem, mākoņos ir maza sala. To ieskauj ļoti biezi balti mākoņi, tāpēc to nevar redzēt no zemes. Uz salas dzīvo vienradži. Dažiem no tiem ir spārni, citi, kad vēlas nokļūt zemē, slīd pa varavīksni kā pa slidkalniņu. Katram no tiem piemīt neparastas maģiskas spējas. Vienradži var savaldīt visniknāko zvēru un kontrolēt laiku. Viņi var to apturēt, paātrināt un pat ceļot laikā. Dažreiz viņi pārvieto cilvēkus vai citus dzīvniekus starp laikmetiem. Ar šādu maģiju viņi var radīt īstu jucekli cilvēces vēsturē. Tāds bija lielais noslēpums par dīvainajiem uzrakstiem uz sienas pūķa alā. Viens no vienradžiem, kurš ir alerģisks pret ziedputekšņiem, nolēma apskatīt karalistes daļu aiz lielā zilā burvju akmens. Viņš aizmirsa, ka uz zemes ir citi ziedputekšņi nekā uz viņu burvju salas, un, parādoties pie alas, sāka šķaudīt. Tāpēc viņš nepamanīja, kā alā ielidoja pūķis ar bruņinieku mugurā. Mazais bruņinieks tieši rakstīja uz alas sienām savu tomātu zupas recepti, kad vienradzis tik briesmīgi, tik stipri nošķāvās, ka nejauši pārvietoja gan pūķi, gan bruņinieku vairākus simtus gadu pagātnē. Precīzāk, aizvēsturiskos laikos. Ne bruņinieks, ne pūķis nepamanīja, kas noticis, jo bija pārāk aizņemti, runājot par recepti. Savukārt vienradzis uzreiz saprata, ka kaut kas noticis, jo vienradži patiesībā ir ļoti gudri dzīvnieki. Tikai mazuļiem jāiemācās kontrolēt savu maģiju. Vienradzis mēģināja labot savu kļūdu. Viņš īsti nezināja, kā to izdarīja, un tāpēc nevarēja arī atsaukt burvestību. Tā nu viņš lūdza palīdzību vecākiem. Viņš vienmēr varēja uz viņiem paļauties. Un tāda maza, nevainīga burvestība nevarēja kaitēt. Vienradža vecāki ieradās apmēram pēc stundas. Līdz tam laikam mazais bruņinieks jau bija pierakstījis visu savu gardās tomātu zupas recepti un ar pūķi apsprieda katlu un krējumu. Tētis vienradzis bez problēmām atgrieza pūķi un bruņinieku tagadnē, taču mazais vienradzis atkal nošķāvās un kļūdas pēc atkal atgrieza bruņinieku un pūķi laikā atpakaļ. Šoreiz apmēram simts, varbūt simts divdesmit gadus nākotnē. Šo neveiksmīgo burvestību rezultāts bija kā aizvēsturiski uzraksti uz alas sienas, kurus izlasīja princese, nevis lielais burvis. Arī daudzas citas lietas sajaucās, bet to vēl neviens nepamanīja. Jaunais vienradzis izpleta spārnus un aizlidoja taisni uz salu mākoņos. Viņš cerēja, ka nešķaudīs, kamēr nebūs ticis mājās. Diemžēl viņš vēl dažas reizes nošķāvās, un tieši tāpēc dažiem cilvēkiem radās dažādas idejas dīvainiem izgudrojumiem. Dženo sāka sapņot par lidošanu kā putniem, citi – par ceļošanu apkārt pasaulei, jo pēkšņi sāka apgalvot, ka Zeme nav plakana, bet gan lodveida. Iesnas var būt patiešām bīstamas, īpaši maģiskai būtnei. Kādu stāstu izdomāsiet jūs? Noteikti apskatiet arī pūķi, bruņinieku un princesi!
