Foto: Freepik.com
Zems asinsspiediens, kas pazīstams arī kā hipotensija, ir stāvoklis, kad samazinās arteriālais spiediens. Zems spiediens rodas, ja sistoliskais spiediens (augšējais skaitlis) ir zem 90 mm Hg vai diastoliskais spiediens (apakšējais skaitlis) ir zem 60 mm Hg. Tas var izraisīt nepietiekamu asins plūsmu orgānos un audos, kas var izraisīt reiboni, ģīboni un citas komplikācijas. Lai gan zems asinsspiediens bieži tiek uzskatīts par mazāk satraucošu nekā augsts asinsspiediens, tas joprojām var izraisīt veselības komplikācijas, ja tam netiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Izvēloties veselīgu dzīvesveidu un izvairoties no kaitīgiem ieradumiem, tu vari ne tikai atvieglot simptomus, bet arī uzlabot savu vispārējo labsajūtu. Raksta turpinājumā uzzini vairāk par zema asinsspiediena komplikācijām un iepazīsties ar praktiskiem pasākumiem, lai spētu efektīvi pārvaldīt zemu spiedienu.
Ko nozīmē zems spiediens?
Zemu asinsspiedienu var izraisīt dažādi faktori, tostarp dehidratācija, sirdsdarbības traucējumi, endokrīnās sistēmas traucējumi un noteiktu zāļu lietošana. Šo pamatcēloņu izpratne ir ļoti svarīga efektīva spiediena pārvaldības plāna izstrādei. Lai veiktu savlaicīgu iejaukšanos, ir svarīgi atpazīt zema asinsspiediena simptomus, piemēram, reiboni, nogurumu un ģīboni. Agrīna problēmas atklāšana ļauj ātri ieviest dzīvesveida izmaiņas un, ja nepieciešams, piemērotu medicīnisko aprūpi.
Dzīvesveida ietekme uz asinsspiedienu
Dzīvesveida izvēlei ir galvenā loma asinsspiediena regulēšanā. Tādi faktori kā diēta, fiziskās aktivitātes un stresa pārvaldība tieši ietekmē asinsspiediena līmeni. Pozitīvu izmaiņu veikšana šajās jomās var būtiski ietekmēt tavu vispārējo veselību. Ievērojot sabalansētu uzturu, veicot regulāras fiziskās aktivitātes un apgūstot efektīvas stresa vadības metodes, tev noteikti izdosies uzturēt veselīga asinsspiediena līmeni, neatkarīgi no tā, vai tev ir augsts vai zems spiediens. Un, protams, dzīvesveida izmaiņas var ne tikai uzlabot tavu sirds un asinsvadu veselību, bet arī uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.
Ārstējot veselības problēmas, vienmēr ir ieteicams konsultēties ar savu ārstu, kurš noteiks piemērotāko ārstēšanas metodi. Tomēr mainot šos trīs faktorus savā dzīvē, uzlabosi ne tikai savu asinsspiediena līmeni, bet savu veselību kopumā:
Diēta un uzturs
Foto: rooke Lark, Unsplash.com
Viena no svarīgākajām lietām, kuru tu vari ņemt vērā, domājot par uztura maiņu vai kādas speciālas diētas ievērošanu, ir sākt ar apzinātības praktizēšanu ēšanas laikā. Apzinātība ēšanas laikā nozīmē pievērst īpašu uzmanību tam, ko tu patērē un kā tas ietekmē tavu ķermeni. Izvairīšanās no lielām, smagām maltītēm un mazāku, biežāku maltīšu izvēle var palīdzēt stabilizēt asinsspiediena līmeni. Bieža ūdens uzņemšana uztur veselīgu asins plūsmu, tāpēc centies dzert tīru ūdeni aptuveni 2 litrus dienā. Uzkodas izvēlies tādas, kuras ir uzturvielām bagātas, piemēram, augļus, dārzeņus un riekstus, lai uzturētu vienmērīgu enerģijas līmeni. Sāls patēriņa samazināšana ir ļoti svarīga, lai zems spiediens tiktu uzlabots. Izvairīšanās no pārmērīgi sāļiem ēdieniem un garšaugu izmantošana maltīšu aromatizēšanai var palīdzēt uzturēt optimālu šķidruma līdzsvaru organismā.
Stresa vadība
Foto: Freepik.com
Stress ir vairāk nekā tikai garīgs vai emocionāls stāvoklis — tas tieši ietekmē tavu fizisko labsajūtu, tostarp asinsspiedienu. Kad atrodies stresa stāvoklī, tavs ķermenis izdala hormonus, kas īslaicīgi paaugstina vai pazemina asinsspiedienu. Laika gaitā hronisks stress var izraisīt ilgstošas problēmas ar asinsspiedienu, kas var kaitēt tavai sirds un asinsvadu sistēmai. Tomēr praktizējot šīs lietas, vari samazināt stresu savā ikdienā:
- Apzinātība un meditācija. Šīs prakses veicina pašreizējā brīža apzināšanos, palīdzot tev palikt mierīgam. Pat dažas minūtes dziļas elpas vai vadītas meditācijas katru dienu var ievērojami mainīt tavu stresa līmeni.
- Kvalitatīvs miegs. Labi atpūties ķermenis ir labāk sagatavots stresa pārvarēšanai. Izveido gulētiešanas rutīnu un ērtu miega vidi, lai uzlabotu miega kvalitāti.
- Sabalansēts dzīvesveids. Ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru savā ikdienas rutīnā. Atvēli laiku darbam un arī atpūtai. Nepārslogo savu grafiku un noteikti atlicini mirkļus aktivitātēm, kas tev sagādā prieku un ļauj relaksēties.
- Sociālais atbalsts. Izveido ciešas attiecības ar ģimeni un draugiem. Atbalsta sistēma var nodrošināt emocionālu stabilitāti stresa laikā. Dalīšanās savās domās un jūtās ar uzticamām personām var būt neticami terapeitiska.
- Stresa faktoru ierobežošana. Identificē un, ja iespējams, samazini stresa avotus savā dzīvē. Tas var ietvert robežu noteikšanu darbā, uzdevumu deleģēšanu vai ikdienas pienākumu vienkāršošanu.
Fiziskās aktivitātes
Foto: Gabin Vallet, Unsplash.com
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību, stiprina sirds muskuli un palīdz uzturēt veselīgu svaru. Šie faktori kopā palīdz stabilizēt asinsspiediena līmeni. Zemas intensitātes aktivitātes, piemēram, pastaigas, peldēšana un joga, ir lieliska izvēle cilvēkiem, kuriem ir novērojams zems spiediens. Šie vingrinājumi veicina asinsriti, neradot pārmērīgu slodzi uz sirds un asinsvadu sistēmu.
Uzraudzība
Foto: Freepik.com
Regulāra asinsspiediena kontrole mājās, izmantojot uzticamu asinsspiediena mērītāju, ļauj izsekot izmaiņām un veikt nepieciešamās korekcijas savā dzīvesveidā. Tas sniedz vērtīgu informāciju tev un tavam veselības aprūpes sniedzējam. Pareiza asinsspiediena mērītāja izvēle ir ļoti svarīga, lai iegūtu precīzus rādījumus. Ir divi galvenie asinsspiediena mērītāji, pulsometri, no kuriem vari izvēlēties:
- Uz augšdelma uzliekami mērītāji. Šie mērītāji ir visizplatītākie un lietotājam draudzīgākie. Tie tiek aplikti ap augšdelmu un nodrošina ļoti ticamus rādījumus.
- Uz delnas uzliekami asinsspiediena mērītāji. Šie mērītāji ir kompaktāki un vieglāk pārnēsājamāki, taču var būt nedaudz mazāk precīzi salīdzinājumā ar uz augšdelma uzliekamiem asinsspiediena mērītājiem.
Zema asinsspiediena pārvaldība ir ceļš uz labāku veselību un dzīves labklājību. Rakstā minēto dzīvesveida padomu iekļaušana savā ikdienas rutīnā ir viens no veidiem, kā uzlabot veselību, ja esi novērojis, ka tev ir zems spiediens. Sāc jau šodien ar vienu mazu, pozitīvu izmaiņu. Neatkarīgi no tā, vai tā ir pārdomāta maltīte, ātra pastaiga vai dziļas elpošanas brīdis, katrs solis ir svarīgs. Atceries, ka tu neesi viens šajā ceļojumā. Tavs veselības aprūpes sniedzējs ir vērtīgs resurss. Regulāras pārbaudes un atklāta saziņa ar savu ārtsu var palīdzēt jau laikus atklāt kādu veselības problēmu, kuru varēsi laikus novērst. Ieguldi savā veselībā jau šodien un uzlabo savu dzīves kvalitāti!
