Zems asinsspiediens – kā to paaugstināt

Apakšdelma asinsspiediena mērītājs Sencor SBD 0900WH

Foto: Ksenukai.lv

Zems asinsspiediens, kas pazīstams arī kā hipotensija, ir stāvoklis, kad samazinās arteriālais spiediens. Zems spiediens rodas, ja sistoliskais spiediens (augšējais skaitlis) ir zem 90 mm Hg vai diastoliskais spiediens (apakšējais skaitlis) ir zem 60 mm Hg. Tas var izraisīt nepietiekamu asins plūsmu orgānos un audos, kas var izraisīt reiboni, ģīboni un citas komplikācijas.

Lai gan zems asinsspiediens bieži tiek uzskatīts par mazāk satraucošu nekā augsts asinsspiediens, tas joprojām var izraisīt veselības komplikācijas, ja tam netiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Izvēloties veselīgu dzīvesveidu un izvairoties no kaitīgiem ieradumiem, tu vari ne tikai atvieglot simptomus, bet arī uzlabot savu vispārējo labsajūtu. Raksta turpinājumā uzzini vairāk par zema asinsspiediena komplikācijām un iepazīsties ar praktiskiem pasākumiem, lai spētu efektīvi pārvaldīt zemu spiedienu.

Ko nozīmē zems asinsspiediens?

Zemu asinsspiedienu var izraisīt dažādi faktori, tostarp dehidratācija, sirdsdarbības traucējumi, endokrīnās sistēmas traucējumi un noteiktu zāļu lietošana. Šo pamatcēloņu izpratne ir ļoti svarīga efektīva spiediena pārvaldības plāna izstrādei. Lai veiktu savlaicīgu iejaukšanos, ir svarīgi atpazīt zema asinsspiediena simptomus, piemēram, reiboni, nogurumu un ģīboni. Agrīna problēmas atklāšana ļauj ātri ieviest dzīvesveida izmaiņas un, ja nepieciešams, piemērotu medicīnisko aprūpi.

Dzīvesveida ietekme uz asinsspiedienu

Dzīvesveida izvēlei ir galvenā loma asinsspiediena regulēšanā. Tādi faktori kā diēta, fiziskās aktivitātes un stresa pārvaldība tieši ietekmē asinsspiediena līmeni. Pozitīvu izmaiņu veikšana šajās jomās var būtiski ietekmēt tavu vispārējo veselību. Ievērojot sabalansētu uzturu, veicot regulāras fiziskās aktivitātes un apgūstot efektīvas stresa vadības metodes, tev noteikti izdosies uzturēt veselīga asinsspiediena līmeni, neatkarīgi no tā, vai tev ir augsts vai zems spiediens. Un, protams, dzīvesveida izmaiņas var ne tikai uzlabot tavu sirds un asinsvadu veselību, bet arī uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.

Ārstējot veselības problēmas, vienmēr ir ieteicams konsultēties ar savu ārstu, kurš noteiks piemērotāko ārstēšanas metodi. Tomēr mainot šos trīs faktorus savā dzīvē, uzlabosi ne tikai savu asinsspiediena līmeni, bet savu veselību kopumā:

Diēta un uzturs

Foto: rooke Lark, Unsplash.com

Viena no svarīgākajām lietām, kuru tu vari ņemt vērā, domājot par uztura maiņu vai kādas speciālas diētas ievērošanu, ir sākt ar apzinātības praktizēšanu ēšanas laikā. Apzinātība ēšanas laikā nozīmē pievērst īpašu uzmanību tam, ko tu patērē un kā tas ietekmē tavu ķermeni. Izvairīšanās no lielām, smagām maltītēm un mazāku, biežāku maltīšu izvēle var palīdzēt stabilizēt asinsspiediena līmeni. Bieža ūdens uzņemšana uztur veselīgu asins plūsmu, tāpēc centies dzert tīru ūdeni aptuveni 2 litrus dienā. Uzkodas izvēlies tādas, kuras ir uzturvielām bagātas, piemēram, augļus, dārzeņus un riekstus, lai uzturētu vienmērīgu enerģijas līmeni. Sāls patēriņa samazināšana ir ļoti svarīga, lai zems asinsspiediens tiktu uzlabots. Izvairīšanās no pārmērīgi sāļiem ēdieniem un garšaugu izmantošana maltīšu aromatizēšanai var palīdzēt uzturēt optimālu šķidruma līdzsvaru organismā.

Stresa vadība

Foto: Freepik.com

Stress ir vairāk nekā tikai garīgs vai emocionāls stāvoklis — tas tieši ietekmē tavu fizisko labsajūtu, tostarp asinsspiedienu. Kad atrodies stresa stāvoklī, tavs ķermenis izdala hormonus, kas īslaicīgi paaugstina vai pazemina asinsspiedienu. Laika gaitā hronisks stress var izraisīt ilgstošas problēmas ar asinsspiedienu, kas var kaitēt tavai sirds un asinsvadu sistēmai. Tomēr praktizējot šīs lietas, vari samazināt stresu savā ikdienā:

Apzinātība un meditācija. Šīs prakses veicina pašreizējā brīža apzināšanos, palīdzot tev palikt mierīgam. Pat dažas minūtes dziļas elpas vai vadītas meditācijas katru dienu var ievērojami mainīt tavu stresa līmeni.
Kvalitatīvs miegs. Labi atpūties ķermenis ir labāk sagatavots stresa pārvarēšanai. Izveido gulētiešanas rutīnu un ērtu miega vidi, lai uzlabotu miega kvalitāti.
Sabalansēts dzīvesveids. Ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru savā ikdienas rutīnā. Atvēli laiku darbam un arī atpūtai. Nepārslogo savu grafiku un noteikti atlicini mirkļus aktivitātēm, kas tev sagādā prieku un ļauj relaksēties.
Sociālais atbalsts. Izveido ciešas attiecības ar ģimeni un draugiem. Atbalsta sistēma var nodrošināt emocionālu stabilitāti stresa laikā. Dalīšanās savās domās un jūtās ar uzticamām personām var būt neticami terapeitiska.
Stresa faktoru ierobežošana. Identificē un, ja iespējams, samazini stresa avotus savā dzīvē. Tas var ietvert robežu noteikšanu darbā, uzdevumu deleģēšanu vai ikdienas pienākumu vienkāršošanu.

Fiziskās aktivitātes

Foto: Gabin Vallet, Unsplash.com

Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību, stiprina sirds muskuli un palīdz uzturēt veselīgu svaru. Šie faktori kopā palīdz stabilizēt asinsspiediena līmeni. Zemas intensitātes aktivitātes, piemēram, pastaigas, peldēšana un joga, ir lieliska izvēle cilvēkiem, kuriem ir novērojams zems spiediens. Šie vingrinājumi veicina asinsriti, neradot pārmērīgu slodzi uz sirds un asinsvadu sistēmu.

Uzraudzība

Foto: Freepik.com

Regulāra asinsspiediena kontrole mājās, izmantojot uzticamu asinsspiediena mērītāju, ļauj izsekot izmaiņām un veikt nepieciešamās korekcijas savā dzīvesveidā. Tas sniedz vērtīgu informāciju tev un tavam veselības aprūpes sniedzējam. Pareiza asinsspiediena mērītāja izvēle ir ļoti svarīga, lai iegūtu precīzus rādījumus. Ir divi galvenie asinsspiediena mērītāji, pulsometri, no kuriem vari izvēlēties:

Augšdelma asinsspiediena mērītāji. Šie mērītāji ir visizplatītākie un lietotājam draudzīgākie. Tie tiek aplikti ap augšdelmu un nodrošina ļoti ticamus rādījumus.
Apakšdelma asinsspiediena mērītāji. Šie mērītāji ir kompaktāki un vieglāk pārnēsājamāki, taču var būt nedaudz mazāk precīzi salīdzinājumā ar uz augšdelma uzliekamiem asinsspiediena mērītājiem.

Kā izvēlēties asinsspiediena mērītāju?

Veselības aprūpes organizācijas ikdienas lietošanai mājas apstākļos parasti iesaka klīniski validētus automātiskos augšdelma asinsspiediena mērītājus. Šīs ierīces mēra asinsspiedienu pleca artērijā, kur rādījumi parasti ir konsekventāki nekā tie, kas iegūti, mērot uz plaukstas locītavas.

Funkcija	Kāpēc tā ir svarīga
Augšdelma aproce	Parasti nodrošina augstāku mērījumu precizitāti nekā apakšdelma ierīces
Pareizs aproces izmērs	Samazina mērījumu kļūdas, ko izraisa nepiemērots aproces izmērs
Atmiņas funkcija	Saglabā iepriekšējos mērījumus ilgtermiņa uzskaitei
Vairāki lietotāju profili	Piemērota mājsaimniecībām, kurās ierīci izmanto vairāk nekā viens lietotājs
Bluetooth vai mobilā lietotne	Ļauj digitāli saglabāt un koplietot mērījumu rezultātus

Apakšdelma asinsspiediena mērītāji joprojām var būt piemēroti dažiem lietotājiem gadījumos, kad mērīšana uz augšdelma nav praktiska, taču mērījuma laikā tie ir rūpīgi jātur sirds līmenī. Pat nelielas rokas stāvokļa novirzes var ietekmēt mērījuma rezultātu.

Daudzi mūsdienu asinsspiediena mērītāji ir aprīkoti arī ar funkcijām, kas atvieglo ilgtermiņa uzraudzību, piemēram, iepriekšējo mērījumu atmiņu, vairāku lietotāju profilu atbalstu, neregulāras sirdsdarbības noteikšanu un Bluetooth savienojumu datu sinhronizēšanai ar viedtālruņa lietotnēm. Lai gan šīs funkcijas uzlabo lietošanas ērtumu un datu uzskaiti, tās nedrīkst aizstāt regulāru asinsspiediena rādījumu izvērtēšanu, ko veic kvalificēts veselības aprūpes speciālists.

Šajā lapā sniegtā informācija ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem un nav uzskatāma par medicīnisku konsultāciju. Pirms jebkādas ārstēšanas uzsākšanas mājas apstākļos vai ārstēšanas plāna maiņas vienmēr konsultējieties ar kvalificētu veselības aprūpes speciālistu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik bieži mājas apstākļos būtu jāmēra asinsspiediens?

Mērījumu biežums ir atkarīgs no uzraudzības mērķa. Veselības aprūpes speciālisti bieži iesaka mērīt asinsspiedienu vienā un tajā pašā laikā katru dienu vairākas dienas pēc kārtas, lai noteiktu tendences, nevis paļautos uz vienu atsevišķu mērījumu.

Vai asinsspiediens dienas laikā var svārstīties?

Jā. Asinsspiediens dienas laikā dabiski mainās atkarībā no fiziskās aktivitātes, stresa, hidratācijas līmeņa, ēdienreizēm, kofeīna uzņemšanas un miega. Lai salīdzinājumi būtu nozīmīgāki, mēriet asinsspiedienu līdzīgos apstākļos un aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu.

Vai stress var īslaicīgi pazemināt asinsspiedienu?

Jā. Lai gan stress biežāk ir saistīts ar īslaicīgu asinsspiediena paaugstināšanos, dažiem cilvēkiem pēc stresa situācijas var novērot asinsspiediena pazemināšanos nervu sistēmas darbības izmaiņu dēļ. Ja reibonis vai ģībonis atkārtojas, ieteicams veikt medicīnisku izvērtēšanu, lai noteiktu pamatcēloni.

Vai mājas asinsspiediena mērītāji var aizstāt medicīniskās pārbaudes?

Nē. Mājas asinsspiediena mērītāji palīdz sekot asinsspiediena izmaiņām laika gaitā, taču diagnozi un ārstēšanas lēmumus vienmēr jāpieņem kvalificētam veselības aprūpes speciālistam, pamatojoties uz klīnisko izvērtējumu un pacienta slimības vēsturi.

Vai dehidratācija var ietekmēt asinsspiedienu arī tad, ja nav jūtamas slāpes?

Jā. Viegla dehidratācija var samazināt cirkulējošo asiņu tilpumu vēl pirms parādās izteiktas slāpes, īpaši karstā laikā, fiziskas slodzes laikā, drudža vai kuņģa-zarnu trakta saslimšanu gadījumā. Pietiekama šķidruma uzņemšana ir svarīga dehidratācijas izraisīta asinsspiediena pazemināšanās profilakses sastāvdaļa.