Kā sagatavot āra augus ziemai?

Neraugoties uz to, ka mēs joprojām varam gozēties saulītē un baudīt vasaras siltumu, īsākas dienas un vēsāki vakari brīdina mūs, ka drīz mūsu dārzos ienāks rudens ar pirmajām salnām, un tad koki, košumkrūmi un ziedi, kas priecēja mūs ar savu nepārspējamo krāsu gammu, paslēpsies zem baltas sniega mantijas.

Ja laicīgi neparūpēsieties par augiem, ziemas bargais pieskāriens var ievērojami ietekmēt dārza košumu nākamgad. Lietuvā, Latvijā un citās kaimiņvalstīs augu ieziemošana var tikt sadalīta vairākās grupās, un katrai no tām ir nepieciešama citādāka aprūpe. Šeit atradīsiet noderīgus padomus kā sagatavot savus dārza augus ziemai. 

Krūmus un kokus, kas met lapas un skujas auksto sezonu gaidot, nav nepieciešams noklāt, tie ir pietiekami sala izturīgi, tie varēs pārziemot bez palīdzības. Ir jāzina, ka tie krūmi un koki, kas rudenī vēl patur nobriedušos ziedpumpurus, piemēram, parastais kizils vai forsītija, ir salīgi, un tie ir jāsargā. Lai neļautu salam kaitēt šiem augiem, tos labāk stādīt aizvējā, saulainā un siltā vietā. 

Vēl viens šādu košumaugu piemērs ir – mūžzaļie augi. To ir diezgan daudz: egle, priede, tūja, kadiķis un citi. Šie augi ir labi pielāgojušies bargiem ziemas laikapstākļiem, tādēļ neprasa īpašu aprūpi.  Tomēr, ir jāzina, ka daži mūžzaļi augi ir jutīgi pret intensīvu saules gaismu, tie ir jāstāda ēnā, vai arī jāparūpējas par to noēnošanu citādākā veidā, lai pasargātu tos no pirmajiem pavasara saules stariem. 

Daudzgadīgie augi, kas pārziemo zemē, parasti labi pārcieš ziemu un tās aukstumu. Ir viegli atšķirt salīgus no sala izturīgiem – tie, kam ir gumi, sīpoli un horizontāli augošas saknes – pārziemo labāk, jo sniegs, kas sedz zemi ziemā, kalpo kā izolācijas materiāls. Šādi augi ir jāsedz tikai tajā gadījumā, ja tie tika iestādīti vēlu rudenī un sakņu sistēma vēl nav paspējusi nostiprināties.  Labākais veids, kā pasargāt šādus augus no salnām – pārklāt tos ar 6 cm biezu zāģu skaidu slāni. 

Zālaugi, kam koksne veidojas tikai daļēji, piemēram, verbena, rūta, timiāns, pelargonija un citi, ir ļoti jūtīgi pret salnām, tādēļ tie ir jāsargā. Tie ir īpaši neaizsargāti ziemas periodos, kad sniegs vēl nav uzkritis, bet salnas jau ir klāt. Sniega kārta pasargā tos no kailsala, bet ja tā nav, un temperatūra jau ir noslīdējusi zem nulles, tad šie augi var arī nepārziemot un iet bojā. 

Cita problemātiska kategorija ir zālaugu daudzgadīgie augi, kas parasti pārziemo telpās. Tās ir visiem labi pazīstamās dārzu rotas – dālijas, gladiolas, begonijas. Šie augi ir jāizrok vēl pirms pirmajām salnām. Pēc izrakšanas tie ir jāglabā vēsajās, labi ventilējamās telpās. Augus var pārstādīt puķupodos vai apsegt ar sausas kūdras slāni. Pavasarim atnākot, tie nav uzreiz jāiestāda zemē, tie pakāpeniski ir jāpieradina pie temperatūras maiņas un siltas saulītes: iznesiet tos pa dienu ārā, bet vakarā ienesiet atpakaļ uzglabāšanas telpā. 

Ar kādu materiālu ir jāsedz augi? 

Mēs jau esam izrunājuši, kuri augi labi pārziemo un iztur temperatūras maiņas, un kuri pieprasa papildu aprūpi. Kā to darīt? Kādu materiālu labāk izmantot, lai apsegtu augus, lai tie priecētu mūs ar savu skaistumu un aromātu arī nākamgad? Labākais materiāls, kas tiek izmantots kopš neatminamiem laikiem, ir egļu zari. Tie ne tikai labi pasargā no aukstuma un vēja, bet arī no grauzējiem, kam labi garšo augu stiebri. Ja augus sedz, kad uz zemes vēl nav sniega kārtas, tie vispirms ir jāapklāj ar dabīgo materiālu. Egļu zari ir labs palīgs rožu, rododendru un daudzgadīgu zālaugu segšanai.    

Cits ļoti labs veids, kā pasargāt augus no salnām, ir kūdra. Tas ir neaizstājams palīgs, ja vēlaties apsegt gumu ziedaugus un krūmrozes. No salnām un bargiem laikapstākļiem vislabāk pasargās sausa purva kūdra. Tā ir jāliek, kad zemes virskārta sasalst.  Tomēr kūdra paskābina augsni, tāpēc pavasarī tā ir jānoņem no augiem, kam nepatīk skābā augsnē, piemēram, narcises. Lai aizsargātu mūsu augus pret salu, varam izmantot arī zāģskaidas, bet tās no zemes izvelk slāpekli, tādēļ pavasarī, kad zāģskaidas tiek noņemtas, augsne ir jāmēslo ar slāpekļa mēslojumu.

Visbeidzot, vajadzētu pieminēt lielākās dārznieku kļūdas, kad mēs uzskatām, ka palīdzam augiem, bet patiesībā tikai nodarām tiem kaitējumu. Dārza augi lieliski izjūt pārmaiņas gaisā un vasaras otrajā pusē sāk gatavoties ziemai: tie palēnina augšanu, sāk uzkrāt ziemā nepieciešamās uzturvielas, utt. Tomēr dārznieki, lai baudītu šo dabas skaistumu ilgāk, nāca klajā ar ideju turpināt tos mēslot. Ja augi gatavojas ziemas guļas stāvoklim, to augšanu nedrīkst veicināt, vislabāk ir palielināt fosfora un kālija attiecību augsnē, tad augi kļūs noturīgāki pret salu un veiksmīgi izturēs ziemas periodu.

Vēl viena kļūda, kas ir jāatzīmē, ir siltumnīcas efekta apstākļu agrīna izveide. Tas nozīmē, ka augi ir pārāk agri apsegti. Mēs dzīvojam klimata zonā, kur ziemās termometra rādītājs bieži nokrītas līdz -20 grādiem pēc Celsija. Šādos apstākļos augus nedrīkst pārāk daudz lutināt, tādēļ augi nav jāsedz līdz temperatūra pazeminās līdz -5 grādiem pēc Celsija.
LĀPSTA S6127 H (Haushalt)

LĀPSTA S6127 H (Haushalt)

6,11 / gab.