
Foto: Ksenukai.lv
Telpas uzturēšana siltumā bez nevajadzīga elektroenerģijas patēriņa pieauguma sākas ar to, ka tiek apsildīta tikai tā telpa un tajos laika periodos, kad papildu siltums patiešām ir nepieciešams. Sildītājs var ātri nodrošināt siltumu, taču ierīce ar 1,5–2 kW jaudu, ilgstoši darbojoties, var patērēt arī ievērojamu elektroenerģijas daudzumu.
Kā elektriskais sildītājs ietekmē jūsu elektrības rēķinu?
Elektriskā sildītāja elektroenerģijas patēriņš galvenokārt ir atkarīgs no tā jaudas un laika, cik ilgi darbojas sildelements. 2 kW sildītājs, kas nepārtraukti darbojas vienu stundu, patērē 2 kWh, savukārt 1 kW sildītājs tajā pašā laika posmā patērē 1 kWh.
Pamata aprēķins ir šāds:
Elektroenerģijas patēriņš = jauda (kW) × darbības laiks (stundas)
Piemēram, ja 2 kW sildītājs darbojas trīs stundas dienā, tā maksimālais patēriņš, nepārtraukti darbojoties ar pilnu jaudu, būtu 6 kWh dienā. 30 dienu laikā tas būtu 180 kWh. Faktiskais patēriņš var būt mazāks, ja termostats periodiski izslēdz sildelementu.
Jautājumi par pārnēsājama sildītāja ekspluatācijas izmaksām bieži vien ir saistīti ar to pašu pamata aprēķinu: sildītāja jaudu, darbības ilgumu un elektroenerģijas cenu.
Vai vienas telpas apsildīšana var samazināt kopējo enerģijas patēriņu?
Apsildot vienu apdzīvotu telpu, nevis paaugstinot temperatūru visā īpašumā, var samazināt telpas apjomu, kurai nepieciešams papildu siltums. Tas var padarīt mērķētu apsildi noderīgu situācijās, kad ierobežotu laiku tiek izmantota tikai viena zona.
Rezultāts ir atkarīgs no esošās apkures sistēmas un elektroenerģijas cenas, tāpēc sildītāju nevajadzētu automātiski raksturot kā lētāku apkures metodi. Pārnēsājams sildītājs var būt lietderīgs, ja nelielā platībā nepieciešams īslaicīgs siltums, savukārt tā nepārtraukta izmantošana kā galvenajam apkures avotam var radīt ievērojamu elektroenerģijas patēriņu. Eiropas Komisija iesaka pielāgot apkures līmeni telpas izmantošanai un samazināt temperatūru, kad telpa netiek izmantota.
Foto: Ksenukai.lv
Kādi paradumi palīdz kontrolēt apkures izmaksas?
Efektīva pieeja ir samazināt nevajadzīgu apkures laiku un izvairīties no tukšas vai nepietiekami sagatavotas telpas apsildīšanas. Apkures sezonas laikā turēt logus aizvērtus un pielāgot temperatūru telpas izmantošanai ir viens no praktiskajiem pasākumiem, ko iesaka Eiropas Komisija.
| Apkures paradums | Kā tas ietekmē apkures patēriņu | Praktiska rīcība |
|---|---|---|
| Tukšas telpas apsildīšana | Pievieno siltumu bez tūlītēja ieguvuma telpas lietotājiem | Izslēdziet apkuri vai samaziniet iestatīto temperatūru |
| Nepārtraukta darbība ar pilnu jaudu | Palielina elektroenerģijas patēriņu, kamēr sildelements darbojas | Izmantojiet piemērotu jaudas līmeni un termostatu |
| Tikai izmantotās zonas apsildīšana | Ierobežo telpu, kurai nepieciešams papildu siltums | Izmantojiet mērķētu apsildi, kad tas ir piemēroti |
| Atvērti logi apkures laikā | Ļauj apsildītajam gaisam izkļūt | Parastas apkures laikā turiet logus aizvērtus |
| Taimera izmantošana | Ierobežo darbību noteiktos laika periodos | Ieplānojiet apkuri atbilstoši faktiskajai telpas izmantošanai |
| Iestatīta augstāka temperatūra, nekā nepieciešams | Palielina piegādājamā siltuma daudzumu | Izvēlieties komfortablu, mērenu temperatūru |
Vai termostats padara sildītāja lietošanu lētāku?
Termostats var samazināt elektroenerģijas patēriņu, izslēdzot sildelementu, kad tiek sasniegta izvēlētā temperatūra, un atkal to ieslēdzot, kad telpa atdziest. Tas nesamazina sildītāja elektrisko jaudu laikā, kad sildelements aktīvi darbojas; tā vietā tas var samazināt kopējo darbības laiku.
Šī atšķirība ir svarīga, salīdzinot sildītājus. Diviem 2 kW modeļiem var būt vienāds maksimālais elektroenerģijas patēriņš, savukārt to faktiskais patēriņš vairāku stundu laikā ir atkarīgs no tā, kā tie tiek kontrolēti un kādi ir apstākļi telpā.
Vai mazāka jauda vienmēr ir ekonomiskākais iestatījums?
Mazāks jaudas iestatījums patērē mazāk elektroenerģijas, kamēr sildītājs darbojas, taču vēlamās temperatūras sasniegšanai var būt nepieciešams ilgāks laiks. Pretestības elektriskajiem sildītājiem enerģijas daudzumu, kas nepieciešams konkrētas telpas temperatūras uzturēšanai, galvenokārt nosaka telpas siltuma zudumi, nevis tas, vai sildītājs šo temperatūru sasniedz ātri vai lēni.
Svarīgi faktori ir vēlamā temperatūra, siltuma zudumi telpā un laiks, cik ilgi nepieciešams darbināt sildelementu. Samērā labi izolētā telpā var būt praktiski izmantot lielāku jaudu īsam uzsilšanas periodam un pēc tam uzturēt temperatūru, savukārt nepietiekamas jaudas sildītājam var būt grūti uzturēt vēlamo temperatūru slikti izolētā telpā.
Praksē jautājumi par sildītāja jaudu bieži vien atgriežas pie tiem pašiem faktoriem: cik ātri telpa uzsilst, cik labi tā saglabā siltumu un cik bieži termostatam jāaktivizē sildelements.

Foto: Ksenukai.lv
Kā sagatavot telpu pirms sildītāja ieslēgšanas?
Siltuma zudumu samazināšana pirms apkures sākšanas var atvieglot sildītāja uzdevumu. Apkures laikā turiet logus aizvērtus, aizveriet durvis starp apsildāmām un neapsildāmām zonām un pārliecinieties, ka telpa ir pietiekami labi izolēta.
Īslaicīgai apsildei apsveriet, vai visai telpai patiešām nepieciešams papildu siltums. Ja tiek izmantota tikai darba vieta vai sēdvieta, mērķēta papildu apsilde var būt praktiskāka nekā temperatūras paaugstināšana visā mājoklī. Eiropas Komisija īpaši iesaka apkures sezonas laikā turēt logus aizvērtus, izņemot vēdināšanas laikā, un pielāgot apkuri atbilstoši cilvēku klātbūtnei.
Kad sildītājs ir saprātīga izvēle apkures izmaksu samazināšanai?
Sildītājs var būt noderīgs, ja nepieciešama īslaicīga, lokāla apsilde, nevis nepārtraukta visa īpašuma apsildīšana. Piemēri ietver mājas biroja apsildīšanu darba laikā, telpas sasildīšanu pirms tās izmantošanas vai papildu siltuma nodrošināšanu īsā aukstuma periodā.
Sildītājs ir mazāk piemērots izmaksu samazināšanas stratēģijai, ja tas vienkārši pievieno vēl vienu jaudīgu elektroierīci jau darbojošai apkures sistēmai. Ja centrālā apkure paliek nemainīga un sildītājs darbojas daudzas stundas katru dienu, par papildu elektroenerģijas patēriņu joprojām ir jāmaksā.
Arī reālā lietošanas pieredze parāda, kāpēc darbības laikam ir nozīme: pārnēsājams sildītājs var būt noderīgs caurvēja pilnas telpas vai darba zonas apsildīšanai dažas stundas, savukārt tāda paša veida ierīces darbināšana daudz ilgāku laiku var ievērojami palielināt elektroenerģijas patēriņu.
Foto: Ksenukai.lv
Kādas sildītāja funkcijas var palīdzēt kontrolēt darbības laiku?
Noderīgas funkcijas darbības laika kontrolēšanai ir termostats, taimeris un regulējama sildīšanas jauda. Šīs vadības iespējas ļauj sildītājam reaģēt uz telpas temperatūru vai noteiktu grafiku, nevis pilnībā paļauties uz manuālu ieslēgšanu un izslēgšanu.
Taimeris var būt īpaši noderīgs, ja apkure notiek pēc paredzamas rutīnas, savukārt termostats ir piemērotāks, ja mērķis ir uzturēt izvēlēto temperatūru. Daži modeļi piedāvā arī vairākus jaudas līmeņus, ļaujot lietotājam izvēlēties mazāku elektrisko jaudu, kad pilna jauda nav nepieciešama.
Kādi ir sildītāja izmantošanas ierobežojumi, lai ietaupītu naudu?
Sildītājs nevar padarīt elektroenerģiju lētāku, un ilgstoša darbība ar lielu jaudu var radīt ievērojamu patēriņu. Tā izmaksu priekšrocība, ja tāda pastāv, rodas no mērķēta siltuma izmantošanas, nevis apsildot lielāku telpu, nekā nepieciešams, nevis no tā, ka pats sildelements patērē neparasti maz elektroenerģijas.
Elektriskā pretestības apkure pārvērš sildelementam pievadīto elektroenerģiju siltumā, tāpēc nevajadzīga darbības laika un siltuma zudumu samazināšana ir svarīgāka par cerībām, ka konkrēts sildītāja dizains novērsīs elektroenerģijas izmaksas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Darbojoties ar pilnu jaudu, 2 kW sildītājs patērē 2 kWh par katru stundu, kurā darbojas sildelements. Faktiskais patēriņš var būt mazāks, ja termostata vadība periodiski izslēdz sildelementu.
Tas var būt noderīgs mērķētai apsildei, ja tiek izmantota tikai viena telpa vai zona, taču kopējās izmaksas ir atkarīgas no esošās apkures sistēmas, elektroenerģijas cenas, telpas apstākļiem un darbības laika.
Termostats var samazināt patēriņu, ierobežojot sildelementa darbības laiku pēc izvēlētās temperatūras sasniegšanas. Tas nesamazina elektrisko jaudu laikā, kad sildelements aktīvi darbojas ar fiksētu jaudu.
Maksimālā jauda var būt noderīga ātrai uzsildīšanai, taču nepārtraukta darbība ar maksimālo jaudu palielina elektroenerģijas pieprasījumu. Piemērotais iestatījums ir atkarīgs no telpas, vēlamās temperatūras un sildītāja vadības iespējām.
Taimeris var ierobežot darbību līdz tiem laika periodiem, kad apkure patiešām ir nepieciešama, samazinot nevajadzīgu darbības laiku.