Urbjmašīna

Urbjmašīna — instruments, bez kura nevar iztikt veicot pat mazāko remontu. Pie tā funkcionalitātes var pieskaitīt urbšanu, triecienurbšanu, skrūvju ieskrūvēšanu/izskrūvēšanu, slīpēšanu, pulēšanu un pat maisījumu sajaukšanu. Atbilstoši veicamām funkcijām, urbjmašīnas iedala parastajās, trieciena, leņķa, urbjmašīnās–mikseros un skrūvgriežos. Un, protams, galvenokārt tas ir instruments, kas nepieciešams caurumu izurbšanai. 

Visu urbjmašīnu galvenās daļas: pistoles tipa rokturis aizmugurējā daļā, žokļpatrona urbjmašīnām, ātrumu pārslēdzējs un reverss. Lielākai daļai urbjmašīnu ir papildu rokturis ar dziļuma iestatīšanu. Urbju diametrs, ko uzstāda standarta patronā, svārstās no 0,5-1,0 līdz 20-30 mm.

Urbjmašīnas galvenie parametri, kam jāpievērš uzmanība, to izvēloties ir jauda, maksimālā apgriezienu frekvence, funkcionalitāte un atbilstība tam vai citam ekspluatācijas režīmam. No jaudas ir atkarīgs instrumenta ražīgums. Atkarībā no darbu sarežģītības var piemeklēt urbjmašīnu ar jaudu no 350 līdz 2500 W. Pašas universālākās aprēķinātas 500–1200 W.

Parasti maksimālā urbjmašīnas patronas rotācijas frekvence ir 3000 apgriezienu robežās minūtē. Zem 3000 apgriezieniem parasti paredzēta elektroniskā regulēšana un panākt jaudīgu patronas griezes momentu tādās urbjmašīnās ir ļoti grūti. 

Dažos dārgākos modeļos apgriezieni ir samazināti līdz 270, 350, 400 vai 700 mehāniski. Tie ir ļoti jaudīgi beztrieciena urbji, kas noder bieza metāla vai lielu atveru urbšanai, kā arī javas maisīšanai. 

Ja urbjmašīnai ir ātruma diapazona pārslēdzējs (tā saucamās divātrumu urbjmašīnas), tad pirmā diapazona apgriezienu robeža parasti sasniedz 1200 apgriezienus. 
Kādi mēdz būt urbji?

Atkarībā no barošanas avota izšķir tīkla un akumulatora urbjmašīnas. Autonomā barošana ir ērta, ja blakus nav kontaktligzdas un darba procesā pastāvīgi jāpārvietojas. Toties tā periodiski jāuzlādē un tā ir ar mazāku jaudu nekā analoģiska tīkla urbjmašīna. Akumulatoru baterijas maksā padārgi, bet dažos gadījumos attaisno naudas izdevumus, brīžiem esot par vienīgo uzdevuma atrisinājumu. Piemēram, ja Jums nākas strādāt uz ielas, mitrā laikā vai miglā, kad ļoti svarīgi izmantot instrumentu ar zemu spriegumu. 

Akumulatoru urbjmašīnu tirgū nav ļoti daudz, pārsvarā tās pieder urbjmašīnu–skrūvgriežu klasei. To izmantošanas īpatnības norādītas zemāk. 

Triecienurbjmašīna. Šobrīd gandrīz visas urbjmašīnas aprīkotas ar triecienurbšanas funkciju. To izmanto urbšanai cietā materiālā (ķieģeļu mūrējumā, akmenī, betonā), ļaujot tikt urbim apstrādājamā materiāla dziļumā ar mazākām pūlēm. Triecienurbjmašīna bez rotējošām kustībām veic arī kustības – uz priekšu–atpakaļ. Tomēr šo kustību mehānika pavisam savādāka nekā perforatoram. 

Trieciens urbjmašīnā notiek rotējošas vārpstas iedarbībā, ar kuru kopā rotē zobrats (vēl to sauc par rastra paplāksni), kas atrodas vārpstas priekšējā daļā, blakus patronai. Parasti urbjot tas saslēdzas ar citu zobratiņu, kas nostiprināts reduktora korpusā un griežas kopā ar to. Triecienurbšanas laikā zobratiņi attālinās un griežas tikai priekšējais. Kad jūs uzspiežat ar roku uz urbjmašīnas, starp zobratu zobiem notiek saķere. Pārlecot viens otram, zobiņi liek patronai kustēties uz priekšu–atpakaļ, veidojot triecienu. 

Triecienu vidējais skaits sastāda apmēram 35–45 tūkstošus minūtē. Bieži izmantojot, urbjmašīnas zobratiņi ātri nodilst un tā kļūst nederīga darbam trieciena režīmā. Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam un jāizvairās no neattaisnota šī darba režīma izmantošanas. Nopietnie ražotāji tieši pasaka, ka trieciena funkcija sastāda tikai 30% no urbjmašīnas resursa. Rezultātā, piedaloties trieciena procesā kustīgo daļu lielam skaitam, samazinās urbšanas precizitāte.

Leņķa urbjmašīna paredzēta urbšanai bez trieciena grūti pieejamās vietās 900 leņķī. 

Urbjmašīna–skrūvgriezis. Aprīkota ar rotācijas ātruma regulēšanu un reversu, urbjmašīnas spējīgas izpildīt operācijas skrūvju ieskrūvēšanai un izskrūvēšanai. Tomēr daudzi priekšroku dod pirkt šiem mērķiem speciālas urbjmašīnas–skrūvgriežus, kam piemīt zems maksimālais apgriezienu skaits, bet augsts griezes moments un ātrumu liela izvēle diapazonam (līdz 25). 

Urbjmašīna–mikseris. Šis elektroinstruments paredzēts pārsvarā viskozu celtniecības maisījumu, javu, krāsu u.c. sajaukšanai. Tādam darbam ļoti svarīgs liels miksera uzgaļa griezes moments ar mazu reduktora apgriezienu skaitu (vidēji 500–550). Parasti uz urbjmašīnām–mikseriem ir ne tikai viens, bet vairāki ātrumi, kas ļauj variēt darbības spēku, atkarībā no maisījuma viskozitātes. 

Urbjmašīnas–mikserus var izmantot, veicot arī standarta būvmontāžas operācijas. Tomēr jāatceras, ka tādu urbjmašīnu svars pārsniedz parastā sadzīves instrumenta svaru, vieglām sasniedzot 3,5 kg. Atsevišķi modeļi sasniedz apmēram 4,5–5,0 kg. Šī instrumenta standarta komplektācija paredz sānu un aizmugurējo rokturi, kurus uzstāda dažādā stāvoklī attiecībā instrumenta horizontālai asij daudz ērtākam darbam. 

Praktiskie padomi:
  • Atkarībā no materiāla cietības vajag izmantot dažādus urbjus un urbšanas veidus. Urbšanu ģipškartonā un koksnē var uzticēt urbjmašīnai–skrūvgriezim. Urbjot porainā betonā vai ķieģeļu mūrējumā, būs vajadzīga jaudīgāka triecienurbjmašīna, bet urbjot stiegrotā betonā vajadzēs izmantot perforatoru. 
  • Urbjot mīkstos materiālos (KSP, MDF, plastīts, ģipškartons), vajag uzstādīt maksimālo urbšanas ātrumu, lai urbjamās atveres malas nesadruptu. 
  • Urbjot keramiskās flīzēs, uzlīmējiet kreplentu uz urbšanas vietas. Lentes raupjā virsma novērsīs urbja noslīdēšanu. 
  • Piespiediet instrumentu tikai tad, kad urbjmašīna novietojas uz cietiem ieslēgumiem materiālā. Pārējos gadījumos urbis, pateicoties savai vītņu formai, pats ieurbjas materiālā.