Diedzēšana un stādīšana februārī 

Lai gan februārī laikapstākļi Latvijā vēl sakrīt ar kalendāro ziemu, tas ir lielisks laiks jau sākt diedzēt noteiktas augu sugas. Kādas sugas tās ir? Kādi apstākļi šādai stādīšanai un diedzēšanai ir nepieciešami, un kā atšķirt kvalitatīvas sēklas? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildēs Kesko Senukai dārzkopības eksperts.

Kādus dārzeņus un garšaugus jau var sākt diedzēt uz palodzes februārī?

Februārī, martā iesakām jau sākt sēt dārzeņus ar ilgu veģetāciju, kuri vēlāk tiks audzēti siltumnīcās vai ārā. Ir vērts sākt sēt baklažānus un papriku, bet mēneša beigās – selerijas saknes, agrīnos puravus, ātri augošo kressalātu ražu. Diedzētas sēklas pārtikā varat izmantot 7–14 dienu laikā pēc sējas, atkarībā no sugas – tāpēc drīzumā jums varēs būt aromātiskas, mājās izaudzētas garšvielas un garšaugi. 

Kāpēc ir svarīga atbilstoša diedzētava un podi stādiem? Kādi tie mēdz būt?

Dārzeņu stādi, kas paredzēti stādīšanai ārā, var tikt audzēti dabīgās kūdras diedzētavās (podiņos), polimēru kastēs vai podiņos (diedzētavās):

Polimēru diedzētavas. Tās pēc dezinficēšanas var izmantot vēl vairākus gadus, turklāt, kastes ir vienkārši pārnest, pārcelt uz vajadzīgo vietu. Ļoti ērti ir izmantot diedzētavas ar caurspīdīgiem vākiem – tajās tiek izveidoti optimāli apstākļi sēklu dīgšanai. Diedzētavās ir viegli uzturēt optimālu augsnes mitrumu un pastāvīgu temperatūru. Šādās diedzētavās sēklas dīgst ātrāk un vienādi. Izmantojot kastes, tiek ietaupīta kūdra un stādi pārstādīšanas laikā mazāk tiek traumēti, jo uz saknēm paliek zeme, tās netiek aizskartas, labāk iesakņojas.

Kūdras diedzētavas. Tās ir paredzētas diedzēšanai un ātri augošu stādu audzēšanai. Kūdras diedzētavas aizsargā audzējamā auga sakņu sistēmu no mehāniskiem bojājumiem vai deformācijas to pārstādīt, pārvedot u. tml. Tas nodrošina simtprocentīgu dīgstu iesakņošanos un pat par 30 % paātrina ražu. Pērkot kūdras diedzētavas, pievērsiet uzmanību kūdras podiņa skābuma pH līmenim. 

Dārzeņu stādus, kurus domājat stādīt ārā, audzējiet neapsildāmās siltumnīcās, diedzētavās, zem pagaidu aizsegiem vai lecektīs. Siltumnīcām paredzētus stādus ieteicams audzēt apsildāmās siltumnīcās, audzējot stādus telpās, nepieciešamas radīt atbilstošus audzēšanas apstākļus – obligāta optimāla temperatūra, februārī, martā audzējamiem stādiem nepietiek dabiskās gaismas, tāpēc vajadzīgs arī papildu apgaismojums.

Stādi labi aug speciālos substrātos, kuri pielāgoti noteiktas sugas augu audzēšanai. Ja augsne ir pārāk skāba vai pārāk sārmaina, augi nespēj labi absorbēt daudzas tiem nepieciešamās barības vielas. 
Kāpēc stādiem svarīga optimāla temperatūra un mitrums?

Galvenās un visbiežāk pieļautās stādu audzēšanas kļūdas ir:
  • gaismas trūkums;
  • auksts ūdens;
  • nepiemērots substrāts;
  • pārāk zema substrāta temperatūra;
  • pārmērīgs mitrums;
  • pārāk augsta gaisa temperatūra.

Noteikumi, kurus ievērojot, izdosies veiksmīgi un viegli izaudzēt stādus

Gaisma. Ja trūkst gaismas, stāda stublājs izstiepjas līdz dīgļlapām, cieš sakņu un lapu attīstība. Turpmākās stādu audzēšanas laikā tāpat ļoti svarīgi, lai augiem pietiktu gaismas. Tādēļ jāizvēlas piemērotu sējas laiku  vai papildus jāapgaismo. Optimāls gaismas periods augiem ir 16 st. diennaktī, bet minimālais ir 8–10 stundas. Kad trūkst gaismas, tiek palēnināta augšana, augi izstiepjas, dzeltē lapas un arī saknes slikti attīstītās.

Optimālā temperatūra. Visu laiku jāuztur optimāla gaisa un substrāta, kurā aug stādi, temperatūra. Tai ir liela ietekme, kad augs absorbē minerālvielas, kad notiek organisko vielu sintēze, kad stāds aug un attīstās. Temperatūra nolemj ne tikai sēklu izdīgšanas ātrumu, bet arī stādu augšanas ilgumu un tāpat arī to kvalitāti.

Kopējais klimats.
Audzējot stādus, svarīga ir arī gaismas un siltuma attiecība, nepietiek vien uzturēt optimālu temperatūru un nenodrošināt stādus ar gaismu. Šie divi faktori ir savstarpēji cieši saistīti. Ja nevarat stādiem nodrošināt pienācīgu apgaismojumu, samaziniet temperatūru par 2–3 grādiem, tas mazliet palīdzēs augšanas procesā.

Mitrums. Audzējot stādus, jāuztur piemērots gaisa un substrāta mitrums. Gaisa mitrumam jābūt aptuveni 70 %, un to jūs varat viegli regulēt, vēdinot telpas, kurās aug stādi. Substrāta mitrums tāpat ir ļoti svarīgs, jo pārlaistīti stādi neabsorbē barības vielas un tāpēc tie slikti aug. 

No kā ir atkarīga stādu kvalitāte? Kā atšķirt kvalitatīvas sēklas – kam pievērst uzmanību?

Kvalitatīvi stādi ir labas ražas garants. Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām – iesēj pārāk agri vai pārāk vēlu. Tiem, kas sēj tomātus februārī, jāzina, ka šajā laikposmā iesētus stādus jāstāda apsildāmās siltumnīcās. Ja jums nav tādas siltumnīcas, optimāls laiks stādu sēšanai ir marta sākums.

Stādu kvalitāte ir atkarīga no šiem galvenajiem faktoriem: 
  • sēklas;
  • augšanas ilguma;
  • temperatūras;
  • apgaismojuma;
  • mitruma;
  • substrāta, kurā tie tiek audzēti. 

Atpazīt kvalitatīvus stādus nav grūti – tie nedrīkst būt pārauguši, izstiepušies, lapas – sulīgi zaļā krāsā, bet saknēm nevajadzētu būt atsegtām. 
Kādus stādus visbiežāk stāda februārī?

Tomātu sēklas. Šo sēklu dīgšanas temperatūra ir 20–25 °C. Audzējot stādus, jāuztur piemērota substrāta temperatūra, kura nedrīkst būt zemāka par 16 °C. Tomātu sēklas izdīgst 4–6 dienu laikā. Pārstādot stādus, tie jāsargā no tiešiem saules stariem un nedaudz jāsamazina temperatūra līdz 14–16 °C. Stādīšanai piemērotiem stādiem jābūt 30–35 cm augstiem, ar 7–8 lapām un pirmo ziedu ķekaru. 

Papriku un baklažānu sēklas. Šo sēklu dīgšanas temperatūra ir 23–26 °C. Substrāta temperatūrai jābūt ne zemākai par 16 °C. Sēklas izdīgst 7–10 dienu laikā. Paprikai un baklažāniem nepatīk pārstādīšana. Sēklas sējamas podiņos pa 2 gab., vēlāk podā atstājam pa vienam stiprākajam stādam (vājākais ļoti uzmanīgi izņemams). Sēklu dīgšanas temperatūrai jābūt 20–25 °C. Stādi pārstādāmi, kad izaugušas 2 īstās lapas. Pārstādot stādus jāaizsargā no tiešiem saules stariem, mazliet jāsamazina temperatūra līdz 14–16 °C. Audzējot stādus uz palodzēm, ļoti svarīgi saulainās dienās regulēt gaisa temperatūru, lai sasiluši stādi neizstieptos. Paprikas stādus rekomendē iestādīt pēc iespējas „vecākus”, t. i., 70–80 dienas pēc izdīgšanas. Tāda vecuma stādiem vajadzētu būt aptuveni 8–12 lapām, kā arī tiem vajadzētu būt 20–30 cm gariem. Pirms stādīšanas stādi jārūda – jāpieradina pie āra apstākļiem, temperatūras svārstībām, tiešiem saules stariem.

Selerijas un puravu sēklas. Šīs sēklas dīgst lēni. Selerijas jāstāda februāra vidū. Puravus, agrīnos kāpostus un ziedkāpostus – februāra beigās, marta sākumā. Selerijas sēklas būtu lietderīgi pirms stādīšanas pārliet ar karstu (40–50 °C) ūdeni, lai nomazgātos ēteriskā eļļa, kas kavē dīgšanu. Optimālā temperatūra selerijas dīgšanai  ir 18–25 grādi, sēklas dīgst lēni. Pirmajās pāris dienās pēc izdīgšanas rekomendējams sēklas uzglabāt nedaudz zemākā temperatūrā, lai stādi nostiprinātos. Pārstādot selerijas saknes stādus, ļoti svarīgi tos iestādīt tādā pašā dziļumā, tikai tad var gaidīt labu selerijas sakņu ražu.

Cerams, ka šie padomi palīdzēs jums veiksmīgi diedzēt un stādīt jau februārī, un vēlāk izbaudīt brīnišķīgus, pašu izaudzētus dārzeņus, garšaugus vai smaržīgus salātus!