Foto: freepik.com
Mūzika ir gājusi cauri gadu simtiem un tūkstošiem. No pašām primitīvākajām kultūrām līdz pat mūsdienām. Lai gan mēs nevaram precīzi pateikt, kad tieši cilvēki ir sākuši klausīties mūziku, tomēr zinātnieki ir noskaidrojuši, kāpēc mēs to klausāmies. Mēs dziedam un dungojam līdzi dziesmām, dejojam un šūpojamies mūzikas ritmā. Daudzi pētījumi liecina, ka mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēka fizisko un emocionālo veselību. Lasi rakstu un uzzini, kāda ir mūzikas ietekme uz cilvēku!
Kā mūzika ietekmē prātu?
#1 Palīdz koncentrēties
Smadzenes apstrādā lielu informācijas daudzumu, ko tās saņem no apkārtējās pasaules, sadalot to mazākos segmentos. Saskaņā ar Stenfordas Universitātes Medicīnas skolas 2007. gada pētījumu, mūzika - īpaši klasiskā mūzika - var palīdzēt smadzenēm vieglāk absorbēt un interpretēt jaunu informāciju. Pētnieki atrada pierādījumus, kas liek domāt, ka mūzika var piesaistīt smadzenes tādā veidā, ka tās apgūst, kā pievērst lielāku uzmanību notikumiem un prognozēt, kas varētu notikt.
#2 Ietekmē spēju atcerēties
2017. gada Aiovas Universitātes pētījumi liecina, ka verbālās informācijas apguvei ar dziesmām varētu būt lielāks labums nekā runāšanai. Šajā projektā bakalaura studenti tika sadalīti pa četrām grupām un klausījās vairākus sarežģītus teikumus. Divām grupām teikumi tika izrunāti, un divām grupām tie tika dziedāti. Runas grupas četras reizes klausījās teikumus, bet dziedāšanas grupas tos klausījās divas reizes. Tad viņiem lika pabeigt teikumus divas reizes, pēc tam, kad tika dota teikumu pirmā daļa.
Dalībnieku atmiņa tika pārbaudīta izmantojot atsaukšanas un atbilžu variantu testu tūlīt pēc eksperimenta un vēlreiz pēc nedēļas. Rezultāti parādīja, ka dziedāšanas mācību stratēģijas izmantošana var ievērojami labāk atsaukt atmiņā dzirdēto uzreiz pēc noklausīšanās un arī nedēļu vēlāk. Dalībniekiem muzikālajās grupās rezultāti bija nedaudz augstāki nekā runas grupās.
#3 Uzlabo dzīves kvalitāti
Mūzika var palielināt laimes sajūtu. Vai esi kādreiz domājis, kāpēc cilvēki, kuri dzied kopā, izskatās tik laimīgi? Dziedāšana kopā var vairot laimi un dziedot grupās, izdalās oksitocīns - ķīmiska viela, kas palīdz tikt galā ar satraukumu un stresu.
2009. gadā pētnieki no Vilfrīda Lorē Universitātes Ontario, atklāja, ka īslaicīga vibroakustiskā terapija izraisīja simptomu uzlabošanos pacientiem ar Parkinsona slimību. Šajā pētījumā 40 pacientus pakļāva zemas frekvences 30 Hz vibrācijai vienu minūti, kam sekoja vienas minūtes pārtraukums, tā turpinot 10 minūtes. Pacientiem uzlabojās staigāšanas ātrums ar lielākiem soļiem, samazinājās stīvums un trīce.
Mūzikai ir arī spēja atbrīvot endorfīnus - hormonus, kas ļauj mums justies labi. Tie izdalās pēc ilgstošas fiziskas slodzes, dejošanas, smiešanās, uztraukuma un stresa. Šie endorfīni ievērojami samazina apetīti un mobilizē enerģijas krājumus un palīdz sadedzināt taukus.
Kā mūzika ietekmē garastāvokli?
Foto: freepik.com
Kāds ir viens no biežākajiem mūzikas klausīšanās iemesliem? Mūzikas ietekme uz cilvēku ir dažāda. Tā palīdz cilvēkiem kontrolēt savas emocijas. Tai ir arī spēks mainīt noskaņojumu un valdīt par savām sajūtām.
2012. gadā Nīderlandes Groningenas Universitātes pētnieku grupa atklāja, ka mūzika dziļi ietekmē to, ko klausītāji uztver kā viņu emocijas. Divi galvenie psihologi lūdza dalībniekus sarindot savu laimi vai skumjas, izmantojot emocijzīmes. Pētījums atklāja, ka klausoties mūziku, dalībnieki reti izmantoja neitrālu sejas izteiksmes reakciju pat tad, ja kā opcija netika parādīta smaidoša emocijzīme.
Tāpēc daudziem cilvēkiemtelefonā ir neskaitāmas dziesmas un atskaņošanas saraksti, kurus klausīties braucot transportā, ejot pa ielu, vai esot mājās. Telefons ir lieliska ierīce, kur saglabāt savas mīļākās dziesmas.
Foto: freepik.com
#4 Mazina trauksmi
Ir daudz pierādījumu tam, ka mūzikas klausīšanās var palīdzēt nomierināties situācijās, kad Tuvarētu justies satraukts vai noraizējies. Mičiganas Universitātes mūzikas terapeits Bobs Hafmans, kurš savā jomā strādā jau 15 gadus, saka, ka mūzika dziedina, neatkarīgi no tā, vai tiek strādāts ar vienu cilvēku vai grupā. Lai gan tā var nebūt fiziska ārstēšana, tā sniedz mierinājumu bēdās. Hafmans saka, ka ieguvums no mūzikas ir saistīts ar tās milzīgo klātbūtni mūsu dzīvē.
“Mūzika rada atmiņas. Tā mūs atgriež vietās un laikos, kurus mēs atceramies ar mīlestību. Un šādā veidā tā dziedina. Mūzika ir veids, kā ļaut mums izteikt savas jūtas un emocijas, kad vārdu dažreiz pietrūkst,” skaidro terapeits. Mūzika, kas saplūst ar dabas skaņām, palīdz cilvēkiem justies mazāk satrauktiem. Pat cilvēki, kuri saskaras ar kritiskām saslimšanām, pēc mūzikas terapijas izjūt mazāku trauksmi.
#5 Palīdz depresijas simptomu gadījumā
2017. gada Kembridžas Universitātes pētījumā tika secināts, ka mūzikas klausīšanās, it īpaši klasiskās mūzikas apvienojums ar džezu, rada pozitīvu ietekmi uz depresijas simptomiem. It īpaši, ja notika vairākas klausīšanās sesijas, kuras vadīja sertificēti mūzikas terapeiti.
Kā mūzika ietekmē miegu un imūnsistēmu?
Mūzika uzlabo miegu, nomierinot autonomās nervu sistēmas daļas, izraisot lēnāku elpošanu, zemāku sirdsdarbības ātrumu un zemāku asinsspiedienu. Mūzikas klausīšanās palielina ķermeņa antivielu imūnglobīna A un dabisko iznīcinošo šūnu ražošanu - šūnas, kas uzbrūk vīrusiem un palielina imūnsistēmas efektivitāti.
Foto: freepik.com
#6 Var palīdzēt aizmigt
Vairāki pētījumi ir atklājuši, ka mūzikas temps ietekmē miegu un mūzika ar ritmu aptuveni 60 sitieni minūtē palīdz cilvēkiem aizmigt. Kad jūs aizmiegat, sirdsdarbība sāk palēnināties un virzīties uz šo 60 sitieni minūtē diapazonu. Citiem vārdiem sakot, lēna mūzika „noskaņo” sirdsdarbību miega zonas virzienā.
#7 Ietekmē imūnsistēmu
Ir zināms, ka gan adrenalīnam, gan kortizolam ir nozīme mūsu imūnsistēmā. Britu Karaliskās mūzikas koledžas pētniece Deizija Fankorta uzskata, ka mūzika var ietekmēt mūsu spēju cīnīties ar infekcijām. To var noteikt, mērot savienojumus, ko sauc par citokīniem, kas darbojas kā imūnsistēmas vēstneši.
Pētījumā cilvēkiem tika dota stunda dziedāšanai. Citokīnu līmeni asinīs mērīja pirms un pēc eksperimenta. Tika noskaidrots, ka dziedāšana paaugstināja vairāku dažādu citokīnu līmeni, liekot domāt, ka mūzika patiešām var uzlabot imūnsistēmu.
Dažādi mūzikas stili un to ietekme
Katrs cilvēks uz mūziku reaģē atšķirīgi. Dažiem patīk nomierinoša mūzika, citi dod priekšroku ātram tempam. Vienam patīk reps, otram instrumentālā mūzika.
Stress? Depresija? Jūties nomākts? Tiek uzskatīts, ka metāla mūzika palīdz tikt galā ar šīm izjūtām. Galvenokārt tas ir saistīts ar skaļajiem rēcieniem un kliedzieniem, kā arī ar mūzikas tempu un bungu ritmu, kas „uzmundrina” smadzenes.
1993. gadā tika veikts pētījums „Mocarta efekts”, kurā noskaidroja, ka klasiskā mūzika var padarīt bērnu gudrāku, tā atbrīvo stresa hormonus un rada miera sajūtu. Tātad, kad bērns mājās mācās, ieslēdz televizoru, kurā ir pieejams internets un kādā YouTube kanālā atrodi klasiskos skaņdarbus, ko atskaņot fonā.
Foto: freepik.com
Piemēram, pops, roks un kantrimūzika radīs pretējas sajūtas, nekā klasiskā mūzika. Mūzikas straujais temps liek asinīm plūst ātrāk un rada nemieru. Šo žanru mūzikas ritms cilvēkam rada vēlmi dejot un kustēties.
Šāda ātra un ritmiska mūzika ir lielisks fons treniņos. Tā palīdz vēl aktīvāk kustēties. Un, ja ir vēlēšanās klausīties skaļu mūziku, bet negribas kādam traucēt, izmanto bezvadu austiņas. Tieši bezvadu austiņas būs labākās sportošanas laikā, jo tām nav vada, kas varētu traucēt aktivitātēm.
Mūzika ir vienkārši spēks, ko nevar izskaidrot. Tā sajauc mums galvu, tā liek sajust dažādas emocijas, dažreiz pat fiziski maina mūs. Mūzika mūs vieno. Daudzi cilvēki ir teikuši, ka viņiem ir izveidojusies draudzība, kas balstīta uz mūziku. Un galu galā mēs zinām, ka mūzikai ir plaša ietekme uz mums.
